konferences

Lieliskas konfereces un grupu mācības!

Dalībniekiem patiks un viņi neaizbēgs!

Perfekts aprīkojums, laba viesnīca, restorāns un vakara atpūta SPA

Izmantojiet Atlaižu sezonu - Jūsu ietaupījums līdz 30%

 

Arheoloģiskajos izrakumos Mārcienā ir atrasta senākā apbedījumu vieta no 2.gs., bet rakstos Mārciena – Marxnes pils – pirmoreiz pieminēta 1213.gadā Indriķa hronikā.

 

Pēc vēsturnieka Jura Ģērmaņa, 1213. gadā pēdējais neuzvarētais mūsu zemes ķēniņš Visvaldis tika piespiests Rīgas pilī parakstīt pazemojošu līgumu, ar kuru arī Jersikas valsts zemes, tāpat kā pirms tam Kurzeme un Zemgale, nonāca vācu krustnešu un Rīgas bīskapa Alberta īpašumā. Nodevīgā uzbrukumā, kad 1209.gadā tika nodedzināta Jersikas pilsēta, bīskapa karavīri nolaupīja ķēniņa Visvalža sievu – leišu princesi. Un, lai kā ķēniņš Visvaldis kopā ar leišu karapulkiem asiņainās un varonīgās cīņās centās savas zemes atgūt, arī mūsu pēdējam tautas varonim nācās padoties verdzībai, kas mūsu zemē ilga turpmākos 700 gadus...

 

Kopš 13. gs. beigām Mārciena bija baronu Tīzenhauzenu dzimtas īpašums.
Jau 1740.gadā Mārcienā ir uzcelta pirmā skola.
1908. gadā kā pirmā nodibināta Bibliotēkas biedrība.

Par Mārcienas pili. No 1885.gada tās īpašnieks bija baltvācu izcelsmes barons Voldemārs fon Maidels. Vidzemes vidienē viņš radīja izcilu neorokoko stila šedevru, greznāko pili Baltijā. Tas redzams attēlos no Valsts Vēstures muzeja.
Diemžēl – drīz nāca padomju vara, un 1918. gadā Mārcienas pils nodega. Kā stāsta – barons pili aizdedzinājis un pats – nošāvies. 

Kopš 1918.gada, kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, Mārcienas pagasts bija spēcīgs ražošanas, ekonomikas un kultūras centrs. Te darbojās Linu fabrika, pienotava, ūdensdzirnavas, ķieģeļu ražošana, laukkopība un lopkopība. Tautas namā darbojās daudzas sabiedriskās biedrības, teātris un koris, Mārcienā notika Madonas novada Dziesmu svētki, Latvijas aviācijas svētki, Mārcienā viesojās valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Bet pienācis 1941.23. jūnijs, un sākas Otrais Pasaules karš. Padomju savienības un Vācijas okupācijas gadi Mārcienā.
1941. gada 14. jūnijā no Mārcienas uz Sibīriju izsūtīja 9 cilvēkus.
1944.gada 15.novembris, ir karš, un Mārcienas pamatskolā “Lejas Patmalniekos” tiek atvērts bērnu nams.
Atkal izsūtīšana. 1949. gada 25. marts. No Mārcienas pagasta uz Sibīriju izsūtīts 61 cilvēks.

Un, kad visi iebiedēti ar Sibīriju, var atņemt zemniekiem zemi, lopus un brīvību. Tā 1949. gadā Mārcienā piespiedu kārtā komunisti nodibina pirmos kolhozus. Un tad nāk vēl viens komunistu trieciens Mārcienai. Pasaulē sākas aukstais karš, PSRS bruņojas, un tiek nolemts Mārcienā uzcelt lielu, slepenu kodolraķešu bāzi. Bet, par laimi, to atklāja amerikāņu spiegi, un tālāk tā būvēta kā bezpilotu aviācijas bāze. Taču tik un tā Mārcienā uz palikšanu iebrauc tūkstošiem cilvēku no Krievijas. Mārciena nav vairs vecā Mārciena. Tiek celtas mājas, betonēti ceļi – vēl šodien to graustus var apskatīt. Mainās tikumi un tradīcijas. „Šaipus Aronai dzīvojam mēs, otrpus – viņi...,” saka vecie mārcēnieši vēl šodien.

Bet nevar mūsu tauta mūžīgi stāvēt ar noliektu galvu. Reizē ar visas tautas Atmodas laiku 80-tajos gados arī Mārcienā tika nodibināta Tautas fronte, mārcēnieši kuplā skaitā devās uz Rīgau, uz barikādēm. Tā bija tautas griba un tautas varonība, ko nedrīkstam aizmirst vai novērtēt zemu. Tikai pateicoties arī mārcēniešiem 1991. g. 4. maijā Latvija beidzot atkal bija brīva valsts!

1993. gada maijā daudzgskaitlīgā padomju armija atstāja Mārcienas pagastu. Tā bija Mārcienas neatkarības cīnītāju uzvara. Diemžēl ar tolaik ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem gan Mārcienai tik labi neveicās, un tikai dažas no armijnieku labā kārtībā atstātajām ēkām – skolu, bērnudārzu, klubu – viņi prata izmantot pagasta attīstībai. Pārējās celtnes diemžēl tika nesaimnieciski pamestas novārtā, līdz pamazām grausti ar izsistajiem logiem kopā ar izjaukto nacionālo kultūrvidi daudziem pagasta ļaudīm uzlika apātijas zīmogu.
Bet ir arī labas zīmes. 1994.gadā īpašnieki atjaunoja vēsturisko Smeceres krogu. Tagad viesu nams, mūzikas klubs un restorāns.
2006. gadā Solimu ģimene atjaunoja kādreizējās Mārcienas Lejas Patmalnieku pamatskolas ēkas – tagad tas ir SPA kūrorts „Mārcienas muiža”.
2006. gadā saimnieki atjaunoja vecu saimniecību un atvēra viesu namu „Puduļi”.
2007. gadā, iedzīvotājiem uzstājot, pēc desmitiem gadu solīšanas valsts autoceļam Mārciena - Sauleskalns beidzot uzklāja asfalta segumu.
2008. gadā ar Solimu ģimenes un citu ziedotāju atbalstu tika atjaunota Mārcienas Sv. Alekseja pareizticīgo baznīca, un atkal notiek regulāri dievkalpojumi.
2009. gadā Mārcienas pagastā darbību uzsāka betona ražotne „Cemex” un ar ES naudām centrā ievilkts ielu apgaismojums, ūdensvads un kanalizācija.
2011.gada 18.novembrī Mārcienā tika atklāts Mārcienas vēstures muzejs.
2012.gada 9.martā Mārcienā tika nodibināta biedrība „Konzums”. Tās mērķis - ne vien atjaunot veco Tautas namu pagasta centrā, bet arī rosināt mārcēniešus aktivizēties labākai dzīvei. Un, kas vēl svarīgi – arī Madonas novada dome ir uzrunāta un atbalsta atjaunot padomju armijas pamestās mājas, lai tajās atkal ienāktu dzīvība, ļaudis un pagasta nākotne.

2013.gadā notika Mārcienas 800 gadu svinības, jubilejai par godu tika nolikts piemiņas akmens pagasta centrā, ko finansēja Konzuma priekšsēdētājs mārcēnietis Māris Štrombergs.